Mūsdienu civilizācija noteikti ir parādā savu atzinību amerikāņu izgudrotājam Tomasam Edisonam, kurš radīja pirmo komerciāli dzīvotspējīgo kvēlspuldzi, ienesot cilvēcei gaismu. Tomēr Konrāds Hūberts ir pelnījis tādu pašu cieņu; pirms gadsimta viņš no Krievijas imigrēja uz Ameriku un izgudroja lukturīti. Kādu dienu Hūberts atgriezās mājās no darba, kad draugs viņam lepni parādīja mirdzošu puķupodu. Iekšpusē bija ievietots akumulators un neliela spuldzīte. Kad slēdzis tika ieslēgts, spuldze apgaismoja ziedus, padarot tos žilbinošus.
Huberts bija aizrāvies. Tas viņam radīja priekšstatu. Dažkārt staigāt tumsā naktī bija grūti, un pirms neilga laika viņam bija jānes smaga eļļas lampa uz tumšu pagrabu, lai kaut ko atrastu. Viņš domāja, vai nebūtu praktiski un ērti, ja būtu pārnēsājama gaisma? Tātad, Huberts ievietoja akumulatoru un spuldzi caurulē, un tapa pirmais portatīvais lukturītis.
